atjāt
atjāt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atjāju | atjājam | atjāju | atjājām | atjāšu | atjāsim |
| 2. pers. | atjāj | atjājat | atjāji | atjājāt | atjāsi | atjāsiet, atjāsit |
| 3. pers. | atjāj | atjāja | atjās | |||
Pavēles izteiksme: atjāj (vsk. 2. pers.), atjājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atjājot (tag.), atjāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atjātu
Vajadzības izteiksme: jāatjāj
1.intransitīvs Jājot atkļūt šurp; jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Jāt šurp.
2.intransitīvs Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
3.transitīvs Jājot (uz zirga), atvest (to).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad Dārijs iesoļoja skitu zemēs, pie viņa atjāja skitu sūtņi pavīterot.
- — Liekas, uz tā ceļa, pa kuru atjājām...
- Līgavainis atjājis ēzeļa mugurā, bet pēc vairākiem rituāliem ieradusies arī līgava. "
- Te atjāj Vīdūns, saka, dodiet — izlasīšu.
- Ja jūs būtu atjājuši zirgos, tādas neapmierinātības nebūtu.