atguldīt
atguldīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atguldu | atguldām | atguldīju | atguldījām | atguldīšu | atguldīsim |
| 2. pers. | atguldi | atguldāt | atguldīji | atguldījāt | atguldīsi | atguldīsiet, atguldīsit |
| 3. pers. | atgulda | atguldīja | atguldīs | |||
Pavēles izteiksme: atguldi (vsk. 2. pers.), atguldiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atguldot (tag.), atguldīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atguldītu
Vajadzības izteiksme: jāatgulda
Nolikt, novietot guļus stāvoklī (parasti uz muguras); noguldīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šo simptomu gadījumā cilvēks ir jāatgulda vēsā un labi vēdinātā telpā un jāatbrīvo no šaura apģērba.
- Jānis bez ceremonijām tās novelk, apmazgā sievieti ar siltu ūdeni, ietin dvielī, atgulda uz lāviņas un pārsedz ar segu.
- Viņa atguldīja savu bērniņu.
- Ramona atguldīja pārgurušo Agru.
- Kur lai tevi atguldu