atglaust
atglaust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atglaužu | atglaužam | atglaudu | atglaudām | atglaudīšu | atglaudīsim |
| 2. pers. | atglaud | atglaužat | atglaudi | atglaudāt | atglaudīsi | atglaudīsiet, atglaudīsit |
| 3. pers. | atglauž | atglauda | atglaudīs | |||
Pavēles izteiksme: atglaud (vsk. 2. pers.), atglaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atglaužot (tag.), atglaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atglaustu
Vajadzības izteiksme: jāatglauž
Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kalējs pagriežas uz manu pusi un ar netīriem pirkstiem atglauž matus.
- Vecmāmiņa atglauda pāri pierei pārkritušo, skaisto, balto matu cirtu.
- Viņa atglauž sirmos matus, it kā gribētu tos savīt copē.
- Tētis sēž pie galda, skatās uz iekšu, atglauž matus.
- Rakstnieks pamāj un ar roku atglauž atpakaļ savus spoži melnos matus.