atgainīt
atgainīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atgainu | atgainām | atgainīju | atgainījām | atgainīšu | atgainīsim |
2. pers. | atgaini | atgaināt | atgainīji | atgainījāt | atgainīsi | atgainīsiet, atgainīsit |
3. pers. | atgaina | atgainīja | atgainīs |
Pavēles izteiksme: atgaini (vsk. 2. pers.), atgainiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atgainot (tag.), atgainīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atgainītu
Vajadzības izteiksme: jāatgaina
1.Gainot panākt, ka atvirzās nost.
1.2.pārnestā nozīmē Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sajūtams kāds pirmatnējs spēks, ko atgainām un kas tomēr valdzina.
- Būdams pirmais starp tik daudziem drosmīgiem karavīriem, viņš steidzās palīgā ienaidnieku ielenktajam Alkibiādam, piesedza to ar savu ķermeni un ar ieroci atgainīja uzbrucējus.
- Vai Reiters tagad, vērdams sava kabineta durvis, domā par šāvakara koncertu un pieklājīgi atgaina nejauko dzeltensejaino velnu tēlu, jo pat domās negrib būt slikti audzināts un nekorekts pret godājamiem viesiem?
- Visus , kuri pakaļ skrēja , Nodurt vai ar atgainīt
- Šāva simtiem smagas bultas , Atgainīja kareivjus