atgaiņāt
atgaiņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atgaiņāju | atgaiņājam | atgaiņāju | atgaiņājām | atgaiņāšu | atgaiņāsim |
| 2. pers. | atgaiņā | atgaiņājat | atgaiņāji | atgaiņājāt | atgaiņāsi | atgaiņāsiet, atgaiņāsit |
| 3. pers. | atgaiņā | atgaiņāja | atgaiņās | |||
Pavēles izteiksme: atgaiņā (vsk. 2. pers.), atgaiņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atgaiņājot (tag.), atgaiņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atgaiņātu
Vajadzības izteiksme: jāatgaiņā
1.Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
1.2.pārnestā nozīmē Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dāvids, spēlējot arfu, atgaiņāja ļauno garu no ķēniņa Zaula.
- Pat cirvi viņš vicina kaut kā nenopietni, kā odus atgaiņādams.
- Murmulītis attapa sagrābt zemē nosviesto gruzdošo govs kāju un centās šņurkuļus atgaiņāt.
- – brīnījās Baltā nāve un ar roku atgaiņāja spilgto staru no balkona.
- atteica vectēvs, ar rokām atgaiņādams apsūdzības kā tādas mušas.