atdziedāt
atdziedāt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atdziedu | atdziedam | atdziedāju | atdziedājām | atdziedāšu | atdziedāsim |
| 2. pers. | atdziedi | atdziedat | atdziedāji | atdziedājāt | atdziedāsi | atdziedāsiet, atdziedāsit |
| 3. pers. | atdzied | atdziedāja | atdziedās | |||
Pavēles izteiksme: atdziedi (vsk. 2. pers.), atdziediet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atdziedot (tag.), atdziedāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atdziedātu
Vajadzības izteiksme: jāatdzied
1.Uz dziedāšanu atbildēt ar dziedāšanu.
2.apvidvārds Dziedot aizdzīt, dziedot novērst, dziedot pievilināt.
3.apvidvārds Dziedot atkārtot.
4.apvidvārds Dziedāt (kādam) priekšā.
Avoti: LLVV, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dziedāšanas skolotāja reiz mums, trim draugiem, lika atdziedāt mācīto dziesmu.
- Lai nav tikai atdziedātas notis un dinamika.
- Viss jau ir atdziedāts, un es esmu apņēmusies nekad nedziedāt to, kas jau ir atdziedāts.
- es korī divpadsmit gadus atdziedāju!..
- Vakar, mēģinot tikko izkaltās šķēres, pirmā dziesma, kas atradās uz griežamās lentes, bija šāda – viņapus Daugaviņas sudraboti gaiļi dzied; šā pusē atdziedāja pazeltīta lakstīgala.