atbubināt
atbubināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atbubinu | atbubinām | atbubināju | atbubinājām | atbubināšu | atbubināsim |
| 2. pers. | atbubini | atbubināt | atbubināji | atbubinājāt | atbubināsi | atbubināsiet, atbubināsit |
| 3. pers. | atbubina | atbubināja | atbubinās | |||
Pavēles izteiksme: atbubini (vsk. 2. pers.), atbubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atbubinot (tag.), atbubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atbubinātu
Vajadzības izteiksme: jāatbubina
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Bubinot atsaukties (par zirgu).
2.transitīvs Neskaidri atbildēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- zirdziņš atbubina.
- Atbubinu pretī, ka visa Indija ir viens liels dārkness.
- Uz manu priecīgo " braļukas", viņš gan kaut ko noliedzošu atbubina.
- Uz maniem komentāriem, ka tā varbūt nevajag, viņš kaut ko klusi atbubināja.