atbaidīt
atbaidīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atbaidu | atbaidām | atbaidīju | atbaidījām | atbaidīšu | atbaidīsim |
| 2. pers. | atbaidi | atbaidāt | atbaidīji | atbaidījāt | atbaidīsi | atbaidīsiet, atbaidīsit |
| 3. pers. | atbaida | atbaidīja | atbaidīs | |||
Pavēles izteiksme: atbaidi (vsk. 2. pers.), atbaidiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atbaidot (tag.), atbaidīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atbaidītu
Vajadzības izteiksme: jāatbaida
1.Baidot panākt, ka attālinās; aizbaidīt.
2.Radot nepatiku, bailes, atsvešināt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Senos laikos pa mājām staigāja troļļi, kas atbaidīja ļaunos garus.
- 3. Sasmalcinātas olu čaumalas ir labs veids, kā atbaidīt gliemjus.
- Ja ieslīgsi savās sasāpējušajās problēmās par ātru, noteikti atbaidīsi otru.
- Vai hokeja vides latviskošanās atsevišķu bērnu vecākus būtu atbaidījusi no hokeja?
- Kādam tie šķiet atbaidoši un riebīgi, citam – neprātīgi patīk.