ataicināt
ataicināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ataicinu | ataicinām | ataicināju | ataicinājām | ataicināšu | ataicināsim |
| 2. pers. | ataicini | ataicināt | ataicināji | ataicinājāt | ataicināsi | ataicināsiet, ataicināsit |
| 3. pers. | ataicina | ataicināja | ataicinās | |||
Pavēles izteiksme: ataicini (vsk. 2. pers.), ataiciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ataicinot (tag.), ataicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ataicinātu
Vajadzības izteiksme: jāataicina
1.Aicināt un panākt, ka ierodas.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Aicināt šurp.
1.2.Atsaukt, izsaukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vismaz tā apgalvo nu jau pilnīgi bez jelkādas vajadzības ataicinātie ārsti.
- Taču stāvētājs nebija nedz Ozols, nedz viņa iepriekš ataicinātais ārsts.
- Lai aizdzītu mātes garu, ataicinātiem burvjiem ir jānes viņai upuri.
- Taču Filips lūdz kādam ataicinātam kapelānam, lai tūlīt viņus salaulā.
- Pēc arhitektūras profesora, ko ataicināja kā mācībspēku no Vācijas,