atšļākt
atšļākt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atšļācu | atšļācam | atšļācu | atšļācām | atšļākšu | atšļāksim |
| 2. pers. | atšļāc | atšļācat | atšļāci | atšļācāt | atšļāksi | atšļāksiet, atšļāksit |
| 3. pers. | atšļāc | atšļāca | atšļāks | |||
Pavēles izteiksme: atšļāc (vsk. 2. pers.), atšļāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atšļācot (tag.), atšļākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atšļāktu
Vajadzības izteiksme: jāatšļāc
Šļācot, šļācoties atkļūt šurp; šļācot, šļācoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV