atļukt
atļukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atļūku | atļūkam | atļuku | atļukām | atļukšu | atļuksim |
| 2. pers. | atļūc | atļūkat | atļuki | atļukāt | atļuksi | atļuksiet, atļuksit |
| 3. pers. | atļūk | atļuka | atļuks | |||
Pavēles izteiksme: atļūc (vsk. 2. pers.), atļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atļūkot (tag.), atļukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atļuktu
Vajadzības izteiksme: jāatļūk
Noslīdēt uz leju; noļukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mileva noslauka Albertam siekalas, kas ris no viņa atļukušās lūpas.
- Tās bija manāmi nolietotas, mīkstiem stūrīšiem kā kollija atļukušo ausu galiņi.
- Loba un plēš tapetes, kas no pīrāgu tvaikiem atļukušas, atkārušās līmējuma vietās.
- pastumju atpakaļ atļukušo kāpņu paklāju uz vienpadsmitā pakāpiena.
- Pie puķainu tapešu sienas piesprausts naivs zīmējums ar atļukušiem stūriem un salīmētas fotogrāfijas bez rāmjiem.