atļepatāt
atļepatāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atļepatāju | atļepatājam | atļepatāju | atļepatājām | atļepatāšu | atļepatāsim |
| 2. pers. | atļepatā | atļepatājat | atļepatāji | atļepatājāt | atļepatāsi | atļepatāsiet, atļepatāsit |
| 3. pers. | atļepatā | atļepatāja | atļepatās | |||
Pavēles izteiksme: atļepatā (vsk. 2. pers.), atļepatājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atļepatājot (tag.), atļepatāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atļepatātu
Vajadzības izteiksme: jāatļepatā
Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
Avoti: LLVV