atķemmēt
atķemmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atķemmēju | atķemmējam | atķemmēju | atķemmējām | atķemmēšu | atķemmēsim |
| 2. pers. | atķemmē | atķemmējat | atķemmēji | atķemmējāt | atķemmēsi | atķemmēsiet, atķemmēsit |
| 3. pers. | atķemmē | atķemmēja | atķemmēs | |||
Pavēles izteiksme: atķemmē (vsk. 2. pers.), atķemmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atķemmējot (tag.), atķemmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atķemmētu
Vajadzības izteiksme: jāatķemmē
Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ); atsukāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jauno griezumu dziedātāja bija stilīgi sacēlusi uz augšu un atķemmējusi atpakaļ.
- Varbūt, ja atķemmētu atpakaļ, sanāktu neonacista frizūra.
- Viņai mugurā bija plats džinsa krekls, mati atķemmēti atpakaļ, pēc dušas vēl slapji.
- Viens zilonis un viens zilonis – divi ziloņi, divi ziloņi un viens zilonis – trīs ziloņi, trīs ziloņi un viens zilonis – četri ziloņi”, četri arbūzi un viens arbūzs – pieci arbūzi, kamēr pie simt divdesmit trešā acis aizveras un vairs nav atšķirams, vai tas, ko tu redzi sapnī, ir zilonis, arbūzs vai “ sārtmiesīgais spēkavīrs Lapitups”, ļoti līdzīgs tam Tolstojam – Aleksejam, ko pazina Oļeša: mati atķemmēti atpakaļ un kā ar nazi nogriezti virs ausīm, padarot viņa jau tā nobaroto seju līdzīgu īstam resnvēderam.
- Viņš ir atķemmējis matus uz aizmuguri un uzvilcis labu, baltu kreklu.