atēvelēt
atēvelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atēvelēju | atēvelējam | atēvelēju | atēvelējām | atēvelēšu | atēvelēsim |
2. pers. | atēvelē | atēvelējat | atēvelēji | atēvelējāt | atēvelēsi | atēvelēsiet, atēvelēsit |
3. pers. | atēvelē | atēvelēja | atēvelēs |
Pavēles izteiksme: atēvelē (vsk. 2. pers.), atēvelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atēvelējot (tag.), atēvelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atēvelētu
Vajadzības izteiksme: jāatēvelē
Ēvelējot padarīt neasu (ēveli).
Avoti: LLVV