atēnot
atēnot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atēnoju | atēnojam | atēnoju | atēnojām | atēnošu | atēnosim |
| 2. pers. | atēno | atēnojat | atēnoji | atēnojāt | atēnosi | atēnosiet, atēnosit |
| 3. pers. | atēno | atēnoja | atēnos | |||
Pavēles izteiksme: atēno (vsk. 2. pers.), atēnojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atēnojot (tag.), atēnošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atēnotu
Vajadzības izteiksme: jāatēno
1.Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
2.Izcelt (ko) – parasti par tumšu fonu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nesen atēnota, un sūnās samesti nozāģētie kociņi.
- Atēnotajā gabalā gan kājas mežģās, jo izcirstie krūmi veido īstu šķēršļu joslu.
- Skuju koku mežu nomaina krūmājs un atēnoti gabali, ar avenājiem un kazenājiem aizaugušas joslas.
- Esmu atēnojis eglītes purvos.
- Mežkopji var kopt dabiski atjaunojušos izcirtumu, izcērtot mazāk vērtīgās sugas un atēnojot vērtīgākās.