atāķēt
atāķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atāķēju | atāķējam | atāķēju | atāķējām | atāķēšu | atāķēsim |
| 2. pers. | atāķē | atāķējat | atāķēji | atāķējāt | atāķēsi | atāķēsiet, atāķēsit |
| 3. pers. | atāķē | atāķēja | atāķēs | |||
Pavēles izteiksme: atāķē (vsk. 2. pers.), atāķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atāķējot (tag.), atāķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atāķētu
Vajadzības izteiksme: jāatāķē
1.Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Āķēt vaļā.
1.2.Attaisīt (āķi).
2.Atraisīt, atbrīvot (ko pieāķētu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es atāķēju tavu krūšturi un glāstīju tavus piebriedušos krūšu galiņus.
- Tā kā mamma tik runāja vien, es atāķēju krampīti.
- Tad zaldāti robežnieku vilkus atāķē no siksnām un laiž, meklē nodevēju.
- Sasniedzot drošu augstumu, trosīte tiek atāķēta un paraplānists nokļūst brīvā lidojumā. "
- Garāmgājēji arī iesaistās notiekošajā, cenšoties atāķēt sievietes rokas, kas cieši pieķērušās apmalei.