astrolabija
astrolabija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; jomas: astronomija, ģeodēzijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | astrolabija | astrolabijas |
| Ģen. | astrolabijas | astrolabiju |
| Dat. | astrolabijai | astrolabijām |
| Akuz. | astrolabiju | astrolabijas |
| Lok. | astrolabijā | astrolabijās |
Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai.
Avoti: ZTV, PP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāds instruments — astrolabija — parādījās, sākot no 10. gs. 15. gs. otrajā pusē tika radītas speciālas astronomiskās tabulas, Geršoma leņķu mērāmais lineāls - leņķu mērīšanas instruments, kas ir daudz precīzāks par astrolabiju.
- Kopā ar savu skolnieku Sinēciju piedalījusies astrolabijas pilnveidošanā, veidojusi arī zvaigžņu kartes, veikusi eksperimentus fizikā ( šķidrumu blīvumu noteikšana u.c.).
- Astrolabs, arī astrolabija, ir vēsturisks leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18. gadsimta sākumam debess ķermeņu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk – ģeodēziskajos mērījumos.
- Subtitri ir kā astrolabija, kas panorāmu nerada, bet neuzkrītoši ved tai cauri skatītāju.