asparagīns
asparagīns
Organisks savienojums, kas satur slāpekli (asparagīnskābes amīds); rodas kā slāpekļvielu maiņas produkts augos; asparagīnu pirmo reizi atrada sparģeļu dzinumos.
Avoti: SV69
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sebers ar līdzautoriem rakstīja, ka pēdējā 44. aminoskābe ir asparagīns ( N vai ar trīs burtu kodu Asn).
- Amonjaka veidošanās galvenokārt no kviešu klijām ir saistīta ar proteīnā esošo glutamīna un asparagīna fragmentu deamidēšanos, kā blakusprodukti veidojas diketopiperazīni [28].
- Pēc literatūras datiem, uzglabājot paraugu ilgāku laiku, asparagīns pārveidojas par asparagīnskābi un glutamīns par glutamīnskābi, ko var redzēt arī dotajā pētījumā [126-129].
- Joslu izšķiršana 1 ir novērojama starp asparagīna ( Asn) un glicīna ( Gly) fenilizotiocianāta atvasinājumiem, kā arī fenilalanīna ( Phe) un triptofāna ( Trp) fenilizotiocianāta atvasinājumiem.
- Starp individuāliem celmiem prognozētās N-glikozilācijas pozīcijas variēja no 0 līdz 3. Tripeptīdam NLS 273. pozīcijā seko prolīns, kas šī asparagīna glikozilāciju padara maz varbūtīgu [Gupta et al., 2004], savukārt 294. pozīcijā esošā NTT glikozilācija bija šķietami atkarīga no P286→L mutācijas.