asklēpija
asklēpija joma: bioloģija
1.formā: daudzskaitlis Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, ~290 ģintis, ~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
2.formā: daudzskaitlis Šīs dzimtas ģints ("Asclepias"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Stabili vārdu savienojumiBumbuļu asklēpija. Sīrijas asklēpija.
- Bumbuļu asklēpija taksons — asklēpiju suga ("Asclepias tuberosa"), ko reizēm audzē saulainās, sausās vietās
- Sīrijas asklēpija taksons — asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti
Avoti: DaE, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piekrāvusi pilnus ratiņus ar fikusiem, papirusniedrēm, asklēpijām, krotoniem, sanpaulijām un papardēm, es domīga stāvēju un lūkojos uz krāšņi saziedējušajām pelargonijām.
- Ārstniecības indaine ( " Vincetoxicum hirundinaria") ir mainīga izskata augu suga asklēpiju dzimtas indaiņu ģintī.
- Kāpuri barojas uz apmēram 40 augu sugām, tai skaitā kurvjziežu ( vībotnes, zeltpīpenes, " Cryptosiphum") un oleandru ( asklēpijas, " Cynanchum louiseae", " Cynanchum rossicum") dzimtām.
- No ALV 1957 šādu augu nosaukumi ir 9, bet no ALV 2000 – 31. Daļa šajās tabulās apkopoto nosaukumu apzīmē lakstaugus, kas katrā no vārdnīcām parādās vienu reizi, piemēram, kalceolārija, asklēpija ( ALV 1957) un vistene, padille, cūknātre ( ALV 2000).
- Daudzgadīgs , vidējs vai liels ga 40 130 cm asklēpiju dzimtas lakstaugs