asesors
asesors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | asesors | asesori |
| Ģen. | asesora | asesoru |
| Dat. | asesoram | asesoriem |
| Akuz. | asesoru | asesorus |
| Lok. | asesorā | asesoros |
1.Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
Stabili vārdu savienojumiKolēģijas asesors.
- Kolēģijas asesors — civildienesta rangs (Krievijā līdz 1917. g.)
2.vēsturisks Senajā Romā – pretora, tiesneša palīgs.
3.vēsturisks Ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos.
Avoti: LLVV, SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1828. gada 21. decembrī Dobeles pilstiesas asesors Šlipenbachs sastāda pārskatu par Apšupes zemnieku stāvokli.
- Trīs landrāti bija pastāvīgi Vidzemes hoftiesas asesori.
- Pēc Lielā mēra 1715. gadā Gulbenes kroņa muižu nomāja H. Fītinghofs, 1722. gadā muižas saimnieks bija asesors Kaspars Vilkens.
- Normunds Laizāns – Stepans Arkadjevičs Oblonskis ( Stiva) izrādē " Anna Kareņina" Latvijas Nacionālajā teātrī, asesors Braks projektā " Heda" Andrejsalā;
- Lūk, ja mums pazustu rakstāmpapīrs vai, teiksim, no Gogoļa sējuma būtu izgaisis ar patstāvību sirgstošais asesora Kovaļeva deguns, tad gan mēs vainīgo noteikti atrastu starp Pētera draugiem.