arodnieks
arodnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | arodnieks | arodnieki |
| Ģen. | arodnieka | arodnieku |
| Dat. | arodniekam | arodniekiem |
| Akuz. | arodnieku | arodniekus |
| Lok. | arodniekā | arodniekos |
1.Kāda aroda, kādas ražošanas nozares speciālists.
2.Arodbiedrības biedrs, arodkustības dalībnieks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pats Rīdzenieks tiek attēlots kā “ fotogrāfs-meklētājs” – entuziasma pilns, rūpīgs arodnieks un dedzīgs mākslas fotogrāfijas kopējs, kura centieni īpaši izceļami ainavu fotogrāfijā.
- Turklāt par Lapiņu pēc vairākiem avotiem var spriest kā par mērķtiecīgu arodnieku, kurš prata izmantot izdevību, lai celtu savu prestižu, un kompetenti, jaunākajās metodēs apmācīti darbinieki tam lieti noderēja.
- Ar to nevis uzsvēra fotogrāfisko prasmju trūkumu, bet gan pretnostatīja mākslas fotogrāfiju, kas bija apgūstama vienīgi pašmācības ceļā, arodnieku praktizētajai darbībai, precīzāk – pārmērīgi retušētiem, klišejiskiem salonuzņēmumiem un standartizētām skatu kartiņām.
- Fotogrāfs Jānis Sīlis 1921. gadā raksta: “ Kā katram arodniekam, apzinīgi nelietojot vārdu māksliniekam, tā arī fotogrāfam ir vajadzīga vieta, kura būtu piemērota viņa darbības īpatnībai lai nu šo vietu mēs sauktu kā saukdami.
- Lietojot dažādus pseidonīmus ( F. Cinis, Cis F. Cns, u.c.) veidojis rakstus par starptautisko politiku laikrakstos " Arodnieks", " Jaunā Dienas Lapa", " Jaunais Vārds", " Domas", u.c.