arhaizēt
arhaizēt [arha-izēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | arhaizēju | arhaizējam | arhaizēju | arhaizējām | arhaizēšu | arhaizēsim |
| 2. pers. | arhaizē | arhaizējat | arhaizēji | arhaizējāt | arhaizēsi | arhaizēsiet, arhaizēsit |
| 3. pers. | arhaizē | arhaizēja | arhaizēs | |||
Pavēles izteiksme: arhaizē (vsk. 2. pers.), arhaizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: arhaizējot (tag.), arhaizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: arhaizētu
Vajadzības izteiksme: jāarhaizē
Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arhaizējošais idealizē valodas senāko stāvokli.
- Itālijā apgūtā “ vecmeistaru skola” pilnveidoja Strunkes izpratni par agrās renesanses glezniecības dekoratīvo kolorītu, plaknei pieskaņoto telpisko uzbūvi, arhaizējošiem figūru stilizācijas paņēmieniem un raksturīgām proporcijām, kā arī vienmērīgu, bet neuzsvērtu plastisko modelējumu.
- Lai gan debitantam ar aizgājēju nebija tiešas saiknes, viņa teorētiskās idejas pamudināja ne vien iedziļināties mākslas darba formas pašvērtībā, bet primitīvisma estētikas kopsakarībās ieraudzīt un turpināt arī tautas mākslas konstruktīvās un dekoratīvās sasauces ar “ jaunās mākslas” principiem, izprast itāļu primitīvistu, “ nēģeru mākslas” un citus arhaizējošas stilizācijas pirmavotus.
- Narvā turpretī sastopamas gan Rīgai tuvas klasiskā ordera interpretācijas, gan izteikti arhaizējošas parādības.
- Es arī nemēģināju radīt kaut kādu šodienas ielas valodu, drīzāk tādu normālu zviedru valodu kas nav nedz īpaši moderna, nedz arī arhaizējoša, vai pārspīlēti daiļa valoda.