aramieši
aramieši
Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju.
Stabili vārdu savienojumiAramiešu alfabēts. Aramiešu valoda.
- Aramiešu alfabēts vārdkoptermins — no fēniķiešu alfabēta cēlies raksts, ko sastop papirusa tīstokļos blakus vadžu rakstiem arābu apdzīvotos apgabalos
- Aramiešu valoda vārdkoptermins — semītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda visā Āzijas dienvidrietumu daļā no 8. gs. p. m. ē. līdz ~7. gs. m. ē.
Avoti: EV, GV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un Israēla bērni apmetās nometnē viņu priekšā kā divi kazu pulciņi, bet aramieši piepildīja visu apvidu.
- Daudzi ir Austrumu kristieši, kā, piemēram, asīrieši ( kaldeji, sīrieši, aramieši), daži ir jezīdi, kas tikuši slepkavoti un paverdzināti.
- Bet, kad aramieši ievainoja Jorāmu, 6 viņš griezās atpakaļ, lai liktos dziedināties Jezreēlā no ievainojumiem, ko tie viņam bija Ramā situši, kad tas karā cīnījās pret Hazaēlu, Aramas ķēniņu.
- 6 Un tanī pašā laikā Aramas ķēniņš Recīns pievienoja Ēlatu atpakaļ Aramai, un viņš izdzina Jūdas ļaudis no Ēlatas; tad aramieši nāca atpakaļ uz Ēlatu un tur apmetās, un tā viņi tur dzīvo līdz šai dienai.