apzvanīt
apzvanīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apzvanu | apzvanām | apzvanīju | apzvanījām | apzvanīšu | apzvanīsim |
| 2. pers. | apzvani | apzvanāt | apzvanīji | apzvanījāt | apzvanīsi | apzvanīsiet, apzvanīsit |
| 3. pers. | apzvana | apzvanīja | apzvanīs | |||
Pavēles izteiksme: apzvani (vsk. 2. pers.), apzvaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apzvanot (tag.), apzvanīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apzvanītu
Vajadzības izteiksme: jāapzvana
1.Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
2.Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vagiza apzvanīja slimnīcas, nekur viņu neatrada, tad piezvanīja policijai.
- 10.00 līdz 18.00. Cilvēki tiekot apzvanīti un aicināti uz vakcinēšanu.
- Daži grib, lai uzreiz, tiklīdz kaps izrakts, to apzvanu.
- Dace apzvanīja visas zināmās zirgaudzētavas, līdz darbu meitenei piedāvāja Burtnieku zirgaudzētavā.
- Apzvanīju pārējās internātskolas – par lielāko daļu arī šomēnes taps šādi lēmumi.