apziņot
apziņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apziņoju | apziņojam | apziņoju | apziņojām | apziņošu | apziņosim |
| 2. pers. | apziņo | apziņojat | apziņoji | apziņojāt | apziņosi | apziņosiet, apziņosit |
| 3. pers. | apziņo | apziņoja | apziņos | |||
Pavēles izteiksme: apziņo (vsk. 2. pers.), apziņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apziņojot (tag.), apziņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apziņotu
Vajadzības izteiksme: jāapziņo
1.Paziņot, izziņot (parasti kādu rīkojumu daudziem vai visiem).
1.1.Paziņot (ko daudziem vai visiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr par notikušo informēta policija, apziņoti arī bērnu vecāki. „
- akciju laikā visi tiek apziņoti, un šī prece tiek pamesta.
- Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam vajadzēja strādāt cītīgāk un apziņot Latvijas nodokļu maksātājus.
- Padomājiet, 1980. gadā nebija mobilo telefonu, tāpēc ne visas bija iespējams apziņot.
- Līdz manām ausīm atlidoja: — Notariāts apziņošot radus...