apzīmētājs
apzīmētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apzīmētājs | apzīmētāji |
| Ģen. | apzīmētāja | apzīmētāju |
| Dat. | apzīmētājam | apzīmētājiem |
| Akuz. | apzīmētāju | apzīmētājus |
| Lok. | apzīmētājā | apzīmētājos |
Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu.
Stabili vārdu savienojumiApzīmētāja palīgteikums.
- Apzīmētāja palīgteikums vārdkoptermins — palīgteikums, kas pakārtots kādam lietvārdam virsteikumā un pēc nozīmes līdzinās apzīmētājam
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevienam uz pieres nav rakstīts, vai viņš prot lietot apzīmētājus.
- Tieši vizuālie apzīmētāji sniedz izpratni un nes sevī informāciju par ziņojuma zemtekstiem.
- cik ilgi vēl kā apzīmētājam gruzdēt sarmas oglēs uz ežas?
- Raksturojot organismu pēc šīs pazīmes, izmantojams apzīmētājs trofisks.
- 1) tās ir darbības vides apzīmētājs, kas izmanto elementārus realitātes kodus;