apvienoties
Lietojuma biežums :
apvienoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Saistīties, izveidojot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
PiemēriViņi pieķeras pie moskviča, un pēc mirkļa ar skaļu blurkšķi, kurā apvienojas gan žēla atsperu vaidoņa, gan mantu graboņa salonā, auto nostājas uz riteņiem.
Saistītās nozīmes
1.1.Organizatoriski saistīties.
PiemēriIt kā esot nodoms apvienoties ar šo partiju un veidot jaunu politisko spēku.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit