apvākot
apvākot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvākoju | apvākojam | apvākoju | apvākojām | apvākošu | apvākosim |
| 2. pers. | apvāko | apvākojat | apvākoji | apvākojāt | apvākosi | apvākosiet, apvākosit |
| 3. pers. | apvāko | apvākoja | apvākos | |||
Pavēles izteiksme: apvāko (vsk. 2. pers.), apvākojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvākojot (tag.), apvākošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvākotu
Vajadzības izteiksme: jāapvāko
1.Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- bet šeit ir kaut kas arī kosmisks, debesu apvākots.
- Ir arī nodoms pārbaudīt, vai skolēni apvākojuši mācību grāmatas, jo tās izsniedz skola.
- Un kāpēc " debesu apvākots"?
- Plīvojošā iznesa no namiņa zili apvākotu kladi ar nedaudz uzliektām sānmalām — visticamāk, tā kādu laiciņu pabijusi noslēpumainajā kurpju kastē.
- Tā bija manā somā un pie gultas, apvākota ar brūniem ādas vāciņiem kā to dara mūsu mammas ( interesanti, vai mūsdienās vēl ir cilvēki, kas apvāko grāmatas, ko lasa?