aptakelēt
Lietojuma biežums :
aptakelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: jūrniecība
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptakelēju | aptakelējam | aptakelēju | aptakelējām | aptakelēšu | aptakelēsim |
| 2. pers. | aptakelē | aptakelējat | aptakelēji | aptakelējāt | aptakelēsi | aptakelēsiet, aptakelēsit |
| 3. pers. | aptakelē | aptakelēja | aptakelēs | |||
Pavēles izteiksme: aptakelē (vsk. 2. pers.), aptakelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptakelējot (tag.), aptakelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptakelētu
Vajadzības izteiksme: jāaptakelē
Apgādāt ar visu nepieciešamo un samontēt takelējumu kvalitatīvai ekspluatācijai.
Avoti: LLVV, JūVM
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gar zemesragu Murseļas līcī cēli lēnā, karaliski līganā gaitā izslīdēja neliela skaista, pilnībā aptakelēta, taču vēl bez burām – brigantīna!
- Bagātie ļaudis baidījās runāt, kaut gan nepiekrita; viņi domāja, ka pretošanos izskaidros ar nevēlēšanos uzņemties ārkārtējus pienākumus, būvēt un aptakelēt triēras.
- Līdzko flote atbrauca un ienaidnieki to ieraudzīja, kādi divsimt lieliski aptakelēti un ar visu vajadzīgo ļoti labi apgādāti kuģi izbrauca no ostas un nostājās mūsējiem pretī.
- Karaliene atgādināja, ka Karaliskās kara flotes kuģus, kas cīnījās Trafalgaras kaujā, pret ūdens iedarbību aizsargāja ar Rīgas darvu, aptakelēja ar Rīgas kaņepāju tauvām un mastus tiem būvēja no Rīgas priedēm. "
- 29 Kādu daļu no laupījuma viņš aizsūtīja krotoniešiem uz Itāliju, tā godinādams atlēta Failla krietnumu un labprātību, jo mēdiešu kara laikā, kad Itālijas hellēņi atzina Hellādas stāvokli par bezcerīgu, viņš ar saviem līdzekļiem aptakelēja kuģi un aizbrauca uz Salammu, lai dalītos kopējas briesmās.