aptērpt1
aptērpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptērpju | aptērpjam | aptērpu | aptērpām | aptērpšu | aptērpsim |
| 2. pers. | aptērp | aptērpjat | aptērpi | aptērpāt | aptērpsi | aptērpsiet, aptērpsit |
| 3. pers. | aptērpj | aptērpa | aptērps | |||
Pavēles izteiksme: aptērp (vsk. 2. pers.), aptērpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptērpjot (tag.), aptērpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptērptu
Vajadzības izteiksme: jāaptērpj
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liekait savu paļāvību uz to Kungu, kurš mielo un ar pilsētas pārvaldes cepurēm aptērpj sargus laukā.
- Kurpes veido divas galvenās daļas — stingrs materiāls ( piemēram, āda), kas aptērpj pēdu, un zole.
- Līdz šim biju pa Mūsu ēku skraidījis apkārt kails kā pirksts, bet to es zināju skaidri kā diena, ka tas, kas sabiedrē rādās, – tam jābūt pienācīgi aptērptam.
- Mīlējot - kalponi, to - kas mēdz tevi aptērpt un puškot,