apstīpot
apstīpot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apstīpoju | apstīpojam | apstīpoju | apstīpojām | apstīpošu | apstīposim |
| 2. pers. | apstīpo | apstīpojat | apstīpoji | apstīpojāt | apstīposi | apstīposiet, apstīposit |
| 3. pers. | apstīpo | apstīpoja | apstīpos | |||
Pavēles izteiksme: apstīpo (vsk. 2. pers.), apstīpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apstīpojot (tag.), apstīpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apstīpotu
Vajadzības izteiksme: jāapstīpo
Apņemt, nostiprināt (ar stīpu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atminos, sviestu eksportēja mucās, kas bija ar lazdu stīpām apstīpotas.
- Galva visu laiku kā apstīpota.
- Tad konstrukcijas uz starplikām tiek sapakotas pakās , apstīpotas ar metāla lentu un nosūtītas pircējam
- Tur redzējušas daudz zārku , bet viens bijis apstīpots
- Reķis , kad nomira , vienmēr apkārtējiem cilvēkiem spokojies , tādēļ viņa zārks ir apstīpots ar deviņām vara stīpām