apstiept
apstiept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apstiepju | apstiepjam | apstiepu | apstiepām | apstiepšu | apstiepsim |
| 2. pers. | apstiep | apstiepjat | apstiepi | apstiepāt | apstiepsi | apstiepsiet, apstiepsit |
| 3. pers. | apstiepj | apstiepa | apstieps | |||
Pavēles izteiksme: apstiep (vsk. 2. pers.), apstiepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apstiepjot (tag.), apstiepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apstieptu
Vajadzības izteiksme: jāapstiepj
1.Nostiept, izstiept (ap ko, kam apkārt).
2.parasti formā: trešā persona Cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm).
3.apvidvārds Ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daža laba govs vairāk līdzinās īstam kaulu kambarim kam biku apstiepta āda.
- ar apaļām brillītēm un apstieptā, smalki uzšūtā ādas uzvalkā.
- Braucam garām vairākiem tīģeru nacionālajiem parkiem, kas no ceļa puses apstiepti ar augstu žogu.
- Tad viņš izgāja šā ar virvi apstieptā dārza ārpusē, novilka drēbes un tur atstāja.
- Āda zaļgana, gandrīz vai caurspīdīga, un dīvaini apstiepta ap galvaskausu, ap acīm izpuvusi.