apskrambāt
apskrambāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apskrambāju | apskrambājam | apskrambāju | apskrambājām | apskrambāšu | apskrambāsim |
| 2. pers. | apskrambā | apskrambājat | apskrambāji | apskrambājāt | apskrambāsi | apskrambāsiet, apskrambāsit |
| 3. pers. | apskrambā | apskrambāja | apskrambās | |||
Pavēles izteiksme: apskrambā (vsk. 2. pers.), apskrambājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apskrambājot (tag.), apskrambāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apskrambātu
Vajadzības izteiksme: jāapskrambā
Mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazliet apskrambātas, taču tādas tās ir jau no paša sākuma.
- Vienu dienu viņam bija apskrambāts vaigs, citu – izmežģīta potīte.
- Novilksim šineļus no ložu un šķembu apskrambātajiem ķermeņiem un paši atjaunosim nopostīto.
- Nu, vienu otru vēl apskrambās, tāpat kā Laumu.
- Un tāpat tie pārējie, kas ziemā tika apskrambāti.