apsakņot
apsakņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsakņoju | apsakņojam | apsakņoju | apsakņojām | apsakņošu | apsakņosim |
| 2. pers. | apsakņo | apsakņojat | apsakņoji | apsakņojāt | apsakņosi | apsakņosiet, apsakņosit |
| 3. pers. | apsakņo | apsakņoja | apsakņos | |||
Pavēles izteiksme: apsakņo (vsk. 2. pers.), apsakņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsakņojot (tag.), apsakņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsakņotu
Vajadzības izteiksme: jāapsakņo
Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja gribat pavairot mežvīteņus, nobriedušos dzinumus var apsakņot kā spraudeņus.
- Pavasarī šo « saturu» ar visām apsakņotajām zvīņlapiņām ieber vadziņā.
- Mēneša beigās rozes var acot un griezt spraudeņus, tos apsakņo siltumnīcā.
- Jā, Rīgā nolauzām tādus zariņus, apsakņojām un izaudzējām.
- Sfagna ( jauna, nevis no poda izķeksētā, protams) ir noderīga, apsakņojot jaunus stādus ( pie keiki stādīšanas, piemēram).