apsaitēt
apsaitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsaitēju | apsaitējam | apsaitēju | apsaitējām | apsaitēšu | apsaitēsim |
| 2. pers. | apsaitē | apsaitējat | apsaitēji | apsaitējāt | apsaitēsi | apsaitēsiet, apsaitēsit |
| 3. pers. | apsaitē | apsaitēja | apsaitēs | |||
Pavēles izteiksme: apsaitē (vsk. 2. pers.), apsaitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsaitējot (tag.), apsaitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsaitētu
Vajadzības izteiksme: jāapsaitē
Aptīt, apsiet (ar saiti).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ospinam tika apsaitēta galva, taču vārtsargs bija spējīgs turpināt maču.
- Mani atkal veda pa šauriem gaiteņiem starp apsaitētiem, asiņainiem cilvēkiem.
- Sabozies sakārnis palātas kaktā šūpo apsaitēto roku kā zīdaini un vaimanā.
- - vaidēja Radziņš, mētādams apsaitēto galvu un nesakarīgi plātīdamies rokām.
- Ejam uz kanceleju, iztīrīsim brūci ar rivanolu un apsaitēsim!”