apsaitēt
apsaitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsaitēju | apsaitējam | apsaitēju | apsaitējām | apsaitēšu | apsaitēsim |
| 2. pers. | apsaitē | apsaitējat | apsaitēji | apsaitējāt | apsaitēsi | apsaitēsiet, apsaitēsit |
| 3. pers. | apsaitē | apsaitēja | apsaitēs | |||
Pavēles izteiksme: apsaitē (vsk. 2. pers.), apsaitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsaitējot (tag.), apsaitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsaitētu
Vajadzības izteiksme: jāapsaitē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Ieva paklausīgi apsaitēja gurnus un notina ar auklu.
- – vaidēja Radziņš, mētādams apsaitēto galvu un nesakarīgi plātīdamies rokām.
- Apsaitētu ģīmi vakarā braucu uz laukiem.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.