aprušināt
aprušināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprušinu | aprušinām | aprušināju | aprušinājām | aprušināšu | aprušināsim |
| 2. pers. | aprušini | aprušināt | aprušināji | aprušinājāt | aprušināsi | aprušināsiet, aprušināsit |
| 3. pers. | aprušina | aprušināja | aprušinās | |||
Pavēles izteiksme: aprušini (vsk. 2. pers.), aprušiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprušinot (tag.), aprušināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprušinātu
Vajadzības izteiksme: jāaprušina
1.Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu).
2.Rušinot apklāt, apsegt (ar ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vago, aprušina agros kartupeļus, turklāt tos vēl var pagūt iestādīt.
- Stādītais, laistītais, aprušinātais aug griezdamies, uz visām pusēm plezdamies.
- - Pavasarī aprušina augsni, tāpat arī pēc stipra lietus, lai zeme nesablīvējas.
- Dzejnieces pašas vārdiem: “ Neko nevīžoju aizmest, / Pat vārgulīgākos aprušinu.”
- Stāda sparģeļus, aprušina agrāk izveidotos stādījumus.