apriebt
apriebt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apriebju | apriebjam | apriebu | apriebām | apriebšu | apriebsim |
| 2. pers. | aprieb | apriebjat | apriebi | apriebāt | apriebsi | apriebsiet, apriebsit |
| 3. pers. | apriebj | aprieba | apriebs | |||
Pavēles izteiksme: aprieb (vsk. 2. pers.), apriebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apriebjot (tag.), apriebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apriebtu
Vajadzības izteiksme: jāapriebj
1.Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml; apvārdot.
2.apvidvārds Iezīmēt kādu vietu, lai to atpazītu.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā man tās olīvas jau apriebušās, godīgi jums teikšu!
- Viņš teica, ka viņam esot apriebušās intervijas un viņš vairs nevēlas tās sniegt," sacīja Viskonti. "
- Sev ierastajā lakonismā un domas asumā Radzobe reaģēja uz Andra Kiviča tvītu: " Apriebušās deģenerātu izdarības," vēstījumu nenoslēdzot ne ar vienu pieturzīmi.
- 2. Cilvēks apriebj sev, karo pret sevi.
- ; pats sevi atsvabināju no apriebušās sajūtas un devu visas savas sastrēgušās dzimtenes ilgas.