aprāmēt
aprāmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprāmēju | aprāmējam | aprāmēju | aprāmējām | aprāmēšu | aprāmēsim |
| 2. pers. | aprāmē | aprāmējat | aprāmēji | aprāmējāt | aprāmēsi | aprāmēsiet, aprāmēsit |
| 3. pers. | aprāmē | aprāmēja | aprāmēs | |||
Pavēles izteiksme: aprāmē (vsk. 2. pers.), aprāmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprāmējot (tag.), aprāmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprāmētu
Vajadzības izteiksme: jāaprāmē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrkārt, gala virsas tiek aprāmētas ar alumīnija šķautni no četrām pusēm.