apputinātājs
apputinātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apputinātājs | apputinātāji |
| Ģen. | apputinātāja | apputinātāju |
| Dat. | apputinātājam | apputinātājiem |
| Akuz. | apputinātāju | apputinātājus |
| Lok. | apputinātājā | apputinātājos |
apputinātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apputinātāja | apputinātājas |
| Ģen. | apputinātājas | apputinātāju |
| Dat. | apputinātājai | apputinātājām |
| Akuz. | apputinātāju | apputinātājas |
| Lok. | apputinātājā | apputinātājās |
1.Cilvēks, kas apputina (3).
Avoti: LLVV