appuņķoties
appuņķoties apvidvārds
Notašķīties, notraipīties ar puņķiem.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Būtu viņš griezies uz ziemeļu pusi, būtu sasalis ragā, appuņķojies un šitādā skatā — spalvām aplipušu degunu — būtu parādījies grieķiem, kuri jokodamies viņu būtu saukuši ne jau par kādu tur Lielo, bet gan par Aleksandru Puņķutapu.
- Tik skumjš, ka sīkais pat appuņķojās.
- Šis manevrs nav nemaz slikts: tālāk no partijas appuņķojies politiķis un zēns pie darba, kas tam labi padodas.
- Apņemšanās vairāk apmeklēt pasākumus un socializēties ir grūti īstenojama augšminēto iemeslu dēļ ( kā kaut kur sataisies, tā jaunais pilsonis appuņķojas; satikties ar draugiem, kam mazi bērni, vispār neiespējami).
- Rudens Latvijā man bija ļoti nemīlīgs un es jau biju appuņķojusies, Vācijā gan bija silts laiks, kad mēs neko nenojauzdami ar busiņa biedriem izkūņojāmies ārā agrā rītā uzpīpēt; drīz vien pa ceļam mašīna sāka iziet no ierindas, nedarbojās gaisa kondicionieris, un tad kkas sāka klaudzēt....