appilināt
appilināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | appilinu | appilinām | appilināju | appilinājām | appilināšu | appilināsim |
| 2. pers. | appilini | appilināt | appilināji | appilinājāt | appilināsi | appilināsiet, appilināsit |
| 3. pers. | appilina | appilināja | appilinās | |||
Pavēles izteiksme: appilini (vsk. 2. pers.), appiliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: appilinot (tag.), appilināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: appilinātu
Vajadzības izteiksme: jāappilina
Pilinot pārklāt ar šķidruma lāsēm, pilieniem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par pirmo nesen valodu atguvušā Jona Kirdējus upuri kļuva kāda drupu midzeņa iemītnieks Petrs, saukts Petrs Kule, klaidonis ar zelta rokām, senāk ne reizi vien tiesāts dokumentu viltotājs, kuram Rātslaukuma kauna stabu iznāca glaudīt biežāk nekā paša sievu un kuru tas bezkaunīgais puika, pats aiz bailēm smakdams, tomēr ar acīm savā upurī urbdamies, pierunāja uzrakstīt visīstāko tēva testamentu, kas brīnumaini paglābies un saglabāts, - testamentu, kas, pa gružiem pavazāts, virs karstas liesmas paturēts, ar dažiem tauku pilieniem un pārdurta pirksta asinīm appilināts, patiešām izskatījās kā izņemts no mirušā Bironta vecākā rokām, turklāt tas bija aizzīmogots ar sarkanu laku un īstu Birontu zīmoggredzenu, kuru brāļadēls veikli aizņēmās no tēvoča Teodora, kamēr tas, kā katru nedēļu, vannojās.
- Šampinjonus nomazgā, nolej sietā, notīra, atdala cepurītes no kātiņiem, cepurītes appilina ar citrona sulu.