appētīt
appētīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | appētīju | appētījam | appētīju | appētījām | appētīšu | appētīsim |
| 2. pers. | appētī | appētījat | appētīji | appētījāt | appētīsi | appētīsiet, appētīsit |
| 3. pers. | appētī | appētīja | appētīs | |||
Pavēles izteiksme: appētī (vsk. 2. pers.), appētījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: appētījot (tag.), appētīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: appētītu
Vajadzības izteiksme: jāappētī
appētīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | appētu | appētām | appētīju | appētījām | appētīšu | appētīsim |
| 2. pers. | appēti | appētāt | appētīji | appētījāt | appētīsi | appētīsiet, appētīsit |
| 3. pers. | appēta | appētīja | appētīs | |||
Pavēles izteiksme: appēti (vsk. 2. pers.), appētiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: appētot (tag.), appētīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: appētītu
Vajadzības izteiksme: jāappēta
Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt (visapkārt, viscaur).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sastopamais ir aplūkojams un appētāms, vienkārši esošs.
- — Norma appētīja un paglaudīja plaukstas locītavu, uz kuras nebija nekādu pašnāvības zīmju.
- Florence to bijīgi paņem, appēta svešādo marku.
- Oskars piegāja pie darbarīku plaukta un appētīja to.
- Florence sāka to apcerēt, grozīja un appētīja, un tad ar kliedzienu rāvās sēdus!