apollons
apollons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apollons | apolloni |
| Ģen. | apollona | apollonu |
| Dat. | apollonam | apolloniem |
| Akuz. | apollonu | apollonus |
| Lok. | apollonā | apollonos |
1.Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
2.Skaists dienas tauriņš, izplatīts kalnainos Eiropas un Āzijas novados.
Avoti: SV99, DIA
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savdabīgi pievilcīgais vecīgi jaunīgais apollons, kā izskatās, labi apzinās savu vērtību.
- 19. gadsimta suņu apollons – vācu dogs
- 19. gadsimta otrajā pusē viņus uzskatīja par suņu apolloniem – tie bija tik skaisti un harmoniski veidoti!
- Redz, kur visnegaidītākajā brīdī izpaužas latīņu rīmju Policiāno ar visu savu svītu – mūzām, nimfām, apolloniem un orfejiem, redz, kur atklājas Mēdiči ģimenes mājskolotājs!
- Tuvojās jau arī vakars, tā, ka atgriežoties pilsētā, vēl garāmbraucot apskatījām marmora zāģētavu — vietu, kur no kalna virsotnes izzāģē lielus marmora blokus, no kuriem pēc tam visi vietējie iedzīvotāji kaļ sfinksas, apollonus un venēras.