apolitisms
apolitisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apolitisms | apolitismi |
| Ģen. | apolitisma | apolitismu |
| Dat. | apolitismam | apolitismiem |
| Akuz. | apolitismu | apolitismus |
| Lok. | apolitismā | apolitismos |
Patiesi vai šķietami vienaldzīga izturēšanās pret politikas jautājumiem; izvairīšanās no līdzdalības politiskajā dzīvē.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Politiskā procesā vēlētas amatpersonas nekādi šajā parlamentārās republikas substancē nevar pretendēt uz apolitismu, bet tieši viņas nosaka it kā nepolitisko projektu virzību.
- Bet šis pats apolitisms arī liedz viņam nostāties kolaboracionistu pusē tā viņš palīdz savam draugam
- Izplatot buržuāzisko ideoloģiju , dažādas revizionistiskas teorijas un nacionālisma idejas , tas cer iedragāt jaunatnes ticību komunistiskajiem ideāliem , sēt apolitisma un pesimisma noskaņojumu , pamudināt viņu uz demagoģijas un kritizēšanas mānijas ceļa , iepotēt patērētāja attieksmi pret dzīvi
- Drīzāk kristieši saskaras ar nosodījumu, līdz ar to, viņaprāt, izplatās apolitisms.
- nevajag jau satraukties par savu apolitismu vai politismu.