apmūrēt
apmūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmūrēju | apmūrējam | apmūrēju | apmūrējām | apmūrēšu | apmūrēsim |
| 2. pers. | apmūrē | apmūrējat | apmūrēji | apmūrējāt | apmūrēsi | apmūrēsiet, apmūrēsit |
| 3. pers. | apmūrē | apmūrēja | apmūrēs | |||
Pavēles izteiksme: apmūrē (vsk. 2. pers.), apmūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmūrējot (tag.), apmūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmūrētu
Vajadzības izteiksme: jāapmūrē
1.Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
2.Mūrējot izveidot (visapkārt).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecticībnieki uzcēluši 20. gs. 30. gados lūgšanu namu, vēlāk apmūrēja silikātķieģeļiem.
- Ir saglabājusies sākotnējā stacijas koka ēka, kaut arī vēlāk apmūrēta ar ķieģeļiem.
- Kad nonāca līdz akmens tiltiņam pāri gravai, arī apmūrēja tā izdrupušās malas.
- 1675. gadā tagadējā vietā esošās t.s. trešās Sv. Annas baznīcas koka būvi apmūrēja ar ķieģeļiem.
- un ēka apmūrēta ar baltiem ķieģeļiem.