apmauds
apmauds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apmauds | apmaudi |
| Ģen. | apmauda | apmaudu |
| Dat. | apmaudam | apmaudiem |
| Akuz. | apmaudu | apmaudus |
| Lok. | apmaudā | apmaudos |
Dusmas, īgnums.
Avoti: EH