apmīcīt
apmīcīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apmīcu | apmīcām | apmīcīju | apmīcījām | apmīcīšu | apmīcīsim |
2. pers. | apmīci | apmīcāt | apmīcīji | apmīcījāt | apmīcīsi | apmīcīsiet, apmīcīsit |
3. pers. | apmīca | apmīcīja | apmīcīs |
Pavēles izteiksme: apmīci (vsk. 2. pers.), apmīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmīcot (tag.), apmīcīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmīcītu
Vajadzības izteiksme: jāapmīca
1.Mazliet pamīcīt (mīklu).
1.1.Samīcīt (miltus kopā ar iejauto mīklu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai barību padarītu mīkstāku , pirms ēšanas to apvemj , apmīca ar saviem locekļiem
- Toyota apmīcīta bet dzīva , a bembim purns lupatās , brīnos ka Toyota salīdzinoši tik maz cieta
- četras karpas , viena 1 7 kg , pārējās drusku zem kg . Laiciņš super , disene un cittautiešu ālis arī . Vienkārši citur nevarēju aizbraukt . Ņēma uz makaroniem vai kukurūzu , apmīcītu ar karpu barību
- Jaunajā bļodā vecmāmiņa Lieldienu sestdiena apmīcījusi baltmaizi.
- Maliet apmīcīt un sadalīt deviņās daļās.