aplauzt
aplauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplaužu | aplaužam | aplauzu | aplauzām | aplauzīšu | aplauzīsim |
| 2. pers. | aplauz | aplaužat | aplauzi | aplauzāt | aplauzīsi | aplauzīsiet, aplauzīsit |
| 3. pers. | aplauž | aplauza | aplauzīs | |||
Pavēles izteiksme: aplauz (vsk. 2. pers.), aplauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplaužot (tag.), aplauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplauztu
Vajadzības izteiksme: jāaplauž
1.Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
2.Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs.
Stabili vārdu savienojumiNolauzt degunu; aplauzt degunu.
- Nolauzt degunu; aplauzt degunu sarunvaloda, idioma — 1. Sadauzīties, sasisties; piedzīvot neveiksmi (iedomīgam cilvēkam)2. Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs)
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur nav atlicis neviens vesels kapakmens, tikai dažas aplauztas pamatnes.
- Labi, labi, Gogis vēl tam bučiņām tos radziņus aplauzīs.
- — Nenoliegšu, mazuļa piedzimšana pamatīgi aplauž ragus tavam ego.
- Vecākiem dzīvniekiem tie vairs nav tik izturīgi un var būt stipri aplauzti.
- – Visi nagi aplauzti, rokas vairs nevar tīras dabūt.