aplāpīt
aplāpīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplāpu | aplāpām | aplāpīju | aplāpījām | aplāpīšu | aplāpīsim |
| 2. pers. | aplāpi | aplāpāt | aplāpīji | aplāpījāt | aplāpīsi | aplāpīsiet, aplāpīsit |
| 3. pers. | aplāpa | aplāpīja | aplāpīs | |||
Pavēles izteiksme: aplāpi (vsk. 2. pers.), aplāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplāpot (tag.), aplāpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplāpītu
Vajadzības izteiksme: jāaplāpa
1.Salāpīt un sakārtot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
1.1.Salāpīt (daudz vai visu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aplāpītie, noskretušie kankari iegūst karalisku mirdzumu.
- Es jau varēju pierunāt Melbārdi turpināt trenēties un braukt, bet viņš būtu tikai aplāpījis, aplaizījis tās traumas.
- Un laikam tāpēc viņam patika rakstīt vēstules, kur katru teikumu varēja mierīgi izgrozīt, pārskatīt, aplāpīt un pieslīpēt.
- Kas tevi aplāpīja?
- Teici – apmazgāsi mūs, aplāpīsi...