apkvēpt
apkvēpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkvēpstu | apkvēpstam | apkvēpu | apkvēpām | apkvēpšu | apkvēpsim |
| 2. pers. | apkvēpsti | apkvēpstat | apkvēpi | apkvēpāt | apkvēpsi | apkvēpsiet, apkvēpsit |
| 3. pers. | apkvēpst | apkvēpa | apkvēps | |||
Pavēles izteiksme: apkvēpsti (vsk. 2. pers.), apkvēpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkvēpstot (tag.), apkvēpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkvēptu
Vajadzības izteiksme: jāapkvēpst
Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem); nokvēpt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Oksfordas vārdnīcā nav apkvēpušu sakņu: 1577, 1584, 1608…
- – Tagad būtu īstais laiks, – garais, apkvēpušais lielgabalnieks teica.
- Kaparā zaigojoši jumtu slidkalniņi, apkvēpušu skursteņu obeliski, aizdarīti bēniņu logi.
- – Paturēsim gruzdošas govsādas dūmos, lai apkvēpst melna!
- Virs uguns ķēdē silst liels, apkvēpis zupas katls.